GRĀMATA | IZVILKUMS | RECENZIJAS | PASŪTĪT | ATVĒRŠANA | FOTOGRĀFIJAS | GLEZNAS | KONTAKTI ENGLISH

 

Grāmatas atvēršana

Rīgā, 2014. gada 18. jūlijā - fotogrāfijas | Rīgas atvēršanas apraksts

Sidnejā, 2014. gada 21. septembrī - fotogrāfijas | Sidnejas atvēršanas apraksts

Lidija lasa daļu no sava stāsta

Rīgā, 2014. gada 18. jūlijā, Okupācijas muzejā

Grāmatas atvēršana notika Okupācijas muzejā, Rigā. Grāmatu atvēra Latvijas goda konsuls Sidnejā Aldis Birzulis (pirmā rindā). Blakus Birzuļa kungam sēž Edīte Birzule.

Otra rindā otrais no kreisās puses: Jānis Dimitrijevs, Viesītes novada Pašvaldības domas priekšsēdētājs; trešā rindā Gunārs Spīdainis, Viesītes Muzeja pagaidu vadītājs, Anita Liberte, Indulis Liepiņš, Ingrīda Meierovica; ceturtā rindā Elma Rudzīte, Astrīda Briede.

Foto: Latvijas Okupācijas muzejs, Aivars Reinholds

Pirmā rindā no kreisās Astrīda Medne, 3. Pēteris Medenis, 4. Osvalds Aizstrauts; otrā rindā no kreisās Aldis Birzulis, Edīte Birzule; 3. Ivars Apelis 4. Maruta Bukleviča.

Foto: Latvijas Okupācijas muzejs, Aivars Reinholds

Latvijas Okupācijas muzejas direktors Dr. Gunārs Nāgels.

Foto: Latvijas Okupācijas muzejs, Aivars Reinholds

Guntis Bērziņs un aizmugurē Agnese Skara.

Foto: Latvijas Okupācijas muzejs, Aivars Reinholds

Lidijas meita, Astrīda Medne un aizmugurē Agnese Skara.

Foto: Latvijas Okupācijas muzejs, Aivars Reinholds

Foto: Latvijas Okupācijas muzejs, Aivars Reinholds

Astrīda Medne, Anita Liberte un Ilga Bīskapa.

Foto: Latvijas Okupācijas muzejs, Aivars Reinholds

 

Grāmata par Lidijas Mednes dzīvi
Grāmatas atvēršana Okupācijas muzejā

Līga Strazda

Publicēts laikrakstā Latvietis Nr. 320, 2014. gada 3. aug.

Karstā 18. Jūlija pēcpusdienā Latvijas Okupācijas muzeja zāle pulcēja ap četrdesmit viesu, kas ieradās, lai piedalītos Austrālijas latvietes Lidijas Mednes grāmatas „Vētras traukti dziedātājputni” atklāšanas svētkos. Grāmata tika atvesta no Austrālijas, lai šeit Latvijā – Lidijas dzimtenē – tiktu atvērta un sāktu savu gaitu no grāmatu veikala līdz lasītāju prātiem un sirdīm. Par to rūpējās Lidijas meita Astrīda Medne.

Par atklāšanu Astrīda stāsta: „Tiešām bija aizkustinoši, ka atnāca tik daudz cilvēku, kas bija saistīti ar Lidiju dažādos dzīves posmos, piemēram, Viesītes jaunības draudzenes Ģertrūdes Godiņas meita. No Viesītes uz grāmatas atklāšanu Okupācijas muzejā atbrauca arī Viesītes novada domes priekšsēdis Jānis Dimitrijevs un Viesītes Muzeja pagaidu vadītājs Gunārs Spīdainis.
Klāt bija Mintauta Jakstiņa meita un mazmeita, Lidijas draugs no ģimnāzijas laikiem un dzīves laukos Daneļos. Arī Astrīda Briede, kas ir pavadījusi skaistus laikus kopā ar Lidiju, kad abas gāja ģimnāzijā un dzīvoja laukos — Kursīšu pagasta Daneļos un Jumpraviešos. Astrīda Briede tagad dzīvo Venecuēlā, bet atklāšanas laikā ciemojas Latvijā. Tāpat bija sanākuši mīļie radi, draugi un draugu bērni no senlaikiem Vācijas trimdā, ka arī no dzīves Austrālijā.

Grāmatu atvēra Latvijas Goda konsuls Jaundienvidvelsā (NSW), Austrālijā, Aldis Birzulis ar skaistiem vārdiem, mīļu humoru un atmiņām no kopīgas dzīves Vācijā, kā arī vēlāk, kopjot latviešu sabiedrību Austrālijā.

Pēc viņa runāja Guntis Bērziņš, Lūcijas un Arvīda Bērziņu dēls un bijušais Saeimas deputāts. Viņš ļoti sirsnīgi, sīki un aizkustinoši atstāstīja notikumu no Lidijas stāsta, kas viņu grāmatā bija aizskāris visvairāk — par to kā liktenīgi sagadījās 1944. gada oktobrī, kad Lidijas mātei Annai Krēlei bija jāpaliek Latvijā ar bērnu nama bērniem, kurā viņa bija direktore. Bija sarunāts, ka viņa ar bērniem arī izbrauks, taču transports uz bērnu namu neatbrauca, un bērni palika Latvijā. Lidija aizbrauca viena ar to vilcienu, kur abas bija norunājušas satikties. Anna Krēle juta pienākumu un upurēja sevi, lai bērni nepaliktu pavisam vieni. Tajā laikā visi bēga, arī visi citi bērnu nama darbinieki. Guntis kodolīgi un ar godu novērtēja Lidiju kā stipru sievieti. Lidijas meita arī to apstiprināja, ka Gunta māte, Lūcija Bērziņa, bija mentore Lidijai jau no Vācijas laikiem, kad Lidija ar citiem nodibināja Pinebergā studenšu korporāciju Zinta.

Atklāšanā bija latviešu draugi, kā arī korporācijas locekļi un locekles, kas ciemojas Latvijā vai arī ir pārcēlušies uz dzīvi Latvijā, piemēram – Medeņu un Aizstrautu ģimenes.

No korporācijām bija klāt, piem. korp! Zinta, Spīdola un Fraternitas Cursica locekļi un locekles.”
Bija atnākuši arī citi apmeklētāji, kas interesējas par jaunajām grāmatām un muzeja sarīkojumiem.

Atklāšanu ar godu un sirsnību sāka muzeja direktors Gunārs Nāgels. Pēc tam sanākušie klausījās nelielu fragmentu no skaņu ieraksta, ko radio studijā savulaik ierakstīja Vita Kristovska. To atskaņošanai bija sagatavojušas Lelde Neimane un Līga Strazda. Lidija lasīja savas atmiņas par Viesītes bērnības un jaunības laikiem. Lidija tieši pieminēja jaukas un mīļas atmiņas par Viesītes cilvēkiem, piemēram, darbīgo, devīgo un ievērojamo latviešu Stradiņu ģimeni un citiem draugiem. Kamēr skanēja ieraksts, uz ekrāna muzeja darbiniece Agnese Skara rādīja fotogrāfijas, kas iespiestas grāmatā.

Bija svētīgi, ka cilvēki varēja satikties Okupācijas muzejā uz atklāšanu. Pēc runām sarīkojuma viesiem bija iespēja pakavēt laiciņu ar uzkodām un glāzi vīna, daloties atmiņās par sen piedzīvotiem laikiem gan ar prieku, gan ar skumjām.

Latvijas Okupācijas muzejā bijam gandarīti, ka varējām palīdzēt Astrīdai Mednei sarīkot grāmatas atvēršanu. Grāmata līdz vasaras sezonas beigām būs nopērkama muzeja grāmatu veikalā Strēlnieku laukumā 1, bet no rudens atkal muzeja pagaidu telpās Raiņa bulvārī 7. Pēc kāda laika to varēs iegādāties arī muzeja grāmatu veikalā internetā.

Līga Strazda
Latvijas Okupācijas muzeja sabiedrisko lietu speciāliste

 

 

Sidnejā, 2014. gada 21. septembrī, Sidnejas Latviešu namā

Grāmatas atveršanā Sidnejā

Daļa no cilvēkiem kas palīdzeja un runāja grāmatas atvēršanā un Lidijas Mednes māsklas skates atklāšanā, un cilveki kas devīgi darbojās grāmatas tapšanā.

Pirmā rindā no kreisās puses Aivars Mednis, Jūlija Ruša (Rush), Andrejs Mednis, Astrīda Medne, Elga Ruša (Rush); otrā rindā no kreisās puses Gundega Zariņa, Vija Zara, Vija Sieriņa, Aldis Birzulis, Biruta Apene-Klarka (Clark), Baiba Bērziņa, Edīte Birzule.

Foto: Viktorija Mačēna

Daļa no apmeklētājiem grāmatas atvēršanā un mākslas skates atklāšanā.

Priekšā no kreisās puses Pēteris Bračs, Elanor Cope, vidū no kreisās puses Lauma Reinfelde, Krūmiņa kundze; aizmugure no kreisās puses Reinfeldis kungs, Margita Baltgaile, Ināra Gedgovd, Warren Cope, Ingrīda (Mičelle) Mitchell, Oļğerts Kraulis, Astrīda Lodena.

Foto: Viktorija Mačēna

 

Lidijas Mednes grāmata un gleznu skate
Juris Krādziņš, Sidnejā

Publicēts Sidnejas mēneša laikrakstā "Ritums" (2014. gada oktobrī) un Austrālijas Latvietī - trešdien, 2014.gada 15. oktobrī.

21. septembŗa priekšpusdienā, plkst. 11.00 bija gleznu skates atklāšana un Lidijas Mednes atmiņu grāmatas Vētras traukti dziedātājputni atvēršana Sidnejas Latviešu Nama Baltajā zālē.

Gleznu izstādi atklāja ALMA’s vicepriekšsēde Biruta Apene–Klārka (Clark). Apsveicot un uzrunājot apmeklētājus viņa pieminēja Lidijas Mednes devīgo dabu un mierīgo, draudzīgo smaidu. Šodien esam pulcējušies Baltajā zālē, bet interesanti, ka šo vārdu zālei devusi Lidija Medne. Kad zālei meklēja vārdu, viņa to ierosināja un viņas ideju tūlīt pieņēma.

Un kaut gan viņai kā mātei ģimene bija pirmā vietā, viņai mīļākās bija studenšu korporācija Zinta un mākslinieku apvienība ALMA (te vēl vajadzētu pieminēt arī kā jauktā koŗa dziedātāju). Abās viņa sastāvēja no to dibināšanas un ALMĀ bija gan priekšniece, gan vicepriekšniece. Šodien ir Lidijas sevišķā diena, jo redzam pie sienas viņas gleznas (40) un keramiku (8), bet galvenā kārtā esam pulcējušies uz jaunās, lidz šim nezināmās grāmatas atvēršanu. Grāmatu angļu valodā tulkojusi viņas meita Astrīda un Vija Sieriņa, un grāmata publicēta abās valodās. Kā nākošo, aicināja goda konsulu Aldi Birzuli atvērt grāmatu.

Aldis Birzulis pastāstīja, ka grāmatu lasījis divas reizes. Vācijā bijis ar Lidiju Medni vienā nometnē un ar viņas tēvu vienā barakā. Radniecība vai sagadīšanās, ka abiem no mātes puses uzvārds Ansons. No grāmatas pieminēja trīs izvilkumus: vienu par nabadzīgo kolrābju pārtiku angļu zonā, tad par strādāšanu slimnīcā bez grūtību pieminēšanas un, beidzot, par Birzuļu zēnu pieminēšanu un raksturošanu 120. lappusē, bet tik liela slavināšana gan neesot piemērota.

Atsevišķi vēl aicināja runāt Lidijas dēlu Andreju, kas pateicās Astrīdai un Vijai Sieriņai par darbu grāmatas izdošanā. Meita Elga Medne [Raša] pateicās goda konsulam un ALMA vicepriekšsēdei par runām. Tad goda konsuls pieteica ar Lidijas Mednes balsi stāstīto par savu bērnību. [Pie šī stāsta tehniskās ražošanas dažādiem aspektiem ir piestrādājuši vispirms un galvenokārt Vita Kristovska un velāk Okupācijas Muzejs Rīgā, Voldis Kains, Ojārs Greste un Džons Ulrichsens.]

Korporācijas Zinta pārstāve Gundega Zariņa pieminēja Straumēnu vasaras nometni, kur Lidija Medne viņai ieteikusi iemācīties dziedamo dziesmu vārdus no galvas. Visi klātesošie kopā nodziedāja Lidijas Mednes mīļāko dziesmu par Vecpiebalgu. Arī Astrīda Medne pateicās visiem, kas palīdzējuši grāmatas tapšanā. Orchidejas saņēma Vija Sieriņa, Baiba Bērziņa un Vija Zars no Kanberas. Puķes vēlāk saņēma arī goda konsuls un ALMA vicepriekšsēde [un citi].

Aldis Birzulis tad aicināja klātesošos pacelt šampānieša glāzi jaunai grāmatai [Astrīde un Andris Zīdi devīgi sagādīja visas dzērienus šai pasākumai], ar ko grāmata skaitījās atvērta un pēc tam aicināja grāmatu iegādāties pie Lidijas jaunākās mazmeitas Jūlijas. Apmeklētājus pacienāja arī no diviem kliņģeriem, kas bija cepti šim gadījumam [ar Māra Celinska rūpību un devību] un varēja aplūkot Lidijas Mednes gleznas un keramiku. Izstādi bija iekārtojusi Astrīda Medne kopā ar Ojāru Gresti, kuŗš bija gatavojis arī katalogu. [Patecība arī Pēterim Klaviņam, kas drukāja katalogu un dziesmu lapiņu – “Vecpiebalga”, un arī SLB].

Juris Krādziņš

 

© Astrīda Mednis. All Rights Reserved. Web design by Ojārs Greste